Pieredze ar Neuralink pilnībā mainīja Nolan Arbo ierasto dienas režīmu. Viņš izmanto ierīci līdz desmit stundām dienā darbam, lasīšanai un mācībām — pirms operācijas tas bija neiedomājami.
Pirmais smadzeņu implants Neuralink pilnībā mainīja Nolanda Arbo dzīvi, kurš 2024. gada janvārī kļuva par pirmo cilvēku, kam tika implantēts eksperimentāls mikroshēmas implants, ko izstrādāja Elona Maska kompānija. Pateicoties šai ierīcei, Arbo, kurš pēc nelaimes gadījuma peldēšanas laikā 2016. gadā bija paralizēts, varēja vadīt datoru tikai ar domas spēku, atguva autonomiju ikdienas darbos un atklāja jaunas personīgās un profesionālās perspektīvas.
Procedūra, kas tika veikta Barou Neiroloģijas institūtā Fīniksā, ietvēra divu stundu operāciju, kuras laikā robots implantēja viņas smadzeņu motorajā garozā sīkus vadus ar vairāk nekā 1000 elektrodu. Šī “smadzeņu-datora” saskarne (IMC) pārveido neironu aktivitāti ciparu komandās , ļaujot Arbam lietot internetu, mācīties, spēlēt videospēles un pat vadīt mājas ierīces, nepiepūlot nevienu muskuli.
Neuralink tehnoloģija izceļas starp konkurentiem ar savu bezvadu dabu un augsto integrācijas pakāpi, kas tai dod priekšrocības salīdzinājumā ar citiem implantiem, kuriem joprojām nepieciešama ārēja savienojuma. Tomēr tā rada arī jaunas problēmas, piemēram, nepieciešamību uzlādēt akumulatoru ik pēc dažām stundām.
Pusotru gadu pēc implantācijas Arbo pastāstīja žurnālam Fortune, kā ir mainījusies viņa dzīve. “Es visu laiku esmu tik aizņemts… Man šķiet, ka es mēģinu atgūt to, ko esmu zaudējis astoņos bezdarbības gados,” viņš teica. Tagad viņš studē neirobioloģiju Arizonā, lasa profesionālas lekcijas un saka, ka mikroshēma viņam ir atdevusi ne tikai neatkarību, bet arī dzīves mērķi.
“Es jūtu, ka man atkal ir potenciāls,” saka Nolands Arbo.
Pieredze ar Neuralink pilnībā mainīja Arbo ierasto dienas režīmu. Viņš ar ierīci pavada līdz pat desmit stundām dienā, strādājot, lasot un mācoties, kas pirms operācijas bija vienkārši neiedomājami. “Agrāk es negulēju visu nakti, gulēju visu dienu… Man vienkārši nebija nekāda mērķa,” viņš atzina.
Šodien šis uzskats ir radikāli mainījies: “Es jūtu, ka man atkal ir potenciāls. Droši vien tas man vienmēr ir bijis, bet tagad es meklēju veidu, kā to jēgpilni attīstīt,” viņš paskaidroja. Šis entuziasms pamudināja viņu iestāties koledžā un spert pirmos soļus kā profesionāls orators — jauna karjera, kas papildina viņa vēlmi iedvesmot citus.
„Pat ja kaut kas neizdotos, es zināju, ka tas palīdzēs,” saka Neuralink pacients.
Citā intervijā žurnālam Fortune Arbo atcerējās, ka, uzzinot par klīnisko pētījumu, ne mirkli nešaubījās: „Es ne mirkli nešaubījos, ka tas darbosies”. Papildus personīgajai izdevībai viņu motivēja ideja veicināt zinātnes attīstību. “Es nolēmu, ka pat ja tas nedarbosies, pat ja kaut kas izdosies pavisam citādi, es zinu, ka tas palīdzēs kādam nākotnē,” viņš teica.
Uzņēmums savukārt sedza operācijas un ceļa izdevumus, kas saistīti ar pētījumu, lai gan Arbo nesaņem fiksētu algu. Viņš saņēma atlīdzību par dalību Neuralink rīkotajās konferencēs, tostarp tajā, kurā viņš 2024. gada februārī publiski uzstājās ar kultisku sveicienu: „Sveiki, cilvēki”.
Viņas stāsts nebija bez grūtībām: publicitāte medijos, vajāšana internetā un pat gadījums, kad SWAT grupa ieradās pie viņas mājās pēc viltus ziņojuma. Tomēr Arbo saka, ka šī pieredze bija tā vērta: tas nebija vienkārši eksperiments, bet otrā iespēja dzīvot jēgpilnu dzīvi.
Kas ir Neuralink un kā darbojas tā smadzeņu interfeisa tehnoloģija?
Neuralink ir neirotehnoloģiju uzņēmums, ko 2016. gadā dibināja Elons Musk. Tā mērķis ir izstrādāt “smadzeņu-datora” interfeisus, kas spēj reģistrēt un apstrādāt neironu aktivitāti, izmantojot elektroniskos implantus, kurus ievieto smadzenēs.
Neuralink tehnoloģija ļauj pārraidīt neironu signālus uz ārējiem ierīcēm, piemēram, datoriem vai elektroniskajiem protezēm. Tas paver iespējas atjaunot funkcijas cilvēkiem ar neiroloģiskām traucējumiem un attīstīt tiešu saikni starp cilvēka smadzenēm un digitālajām sistēmām.
