Personas informācijas glabāšana mobilajās ierīcēs var palielināt digitālo neaizsargātību.Ar tiešsaistes darījumu un personas informācijas glabāšanas mobilajās ierīcēs popularitātes pieaugumu kiberdrošība kļūst arvien pieprasītāka prakse, lai novērstu datu zādzību.
Tikmēr kā viedtālruņu lietotāji nepārtraukti meklē jaunas stratēģijas, lai izvairītos no krāpšanas vai viltus darījumiem no noziedznieku puses, tie bieži pilnveido savas taktikas, lai nozagtu bankas kontu datus, paroles vai kontaktnumurus.
Visbiežāk izmantotās metodes ir e-pasta ķēdes, īsziņas, zvani un viltus lietotņu izstrāde, kuru vienīgais mērķis ir personiskās informācijas zādzība, neizraisot aizdomas.
Šīs ļaunprātīgās platformas ļauj kibernoziedzniekiem iegūt pārlūkošanas vēstures datus un banku kontu informāciju, kas saistīta ar mobilajām ierīcēm, lai izspiestu naudu vai izdotos par citiem cilvēkiem.
Tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri pārbaudīt lietotnes, kas tiek lejupielādētas uz mobilajiem tālruņiem, lai pārliecinātos, ka tās aizsargā lietotāju savienojumus un komunikāciju.
Tomēr ir saraksts ar platformām, kas var apdraudēt cilvēku drošību, jo īpaši tāpēc, ka tās izskatās kā parasti pakalpojumi, bet patiesībā tās pārvalda krāpnieki.
Izvairieties no šīm lietotnēm
- Max VPN.
- VPN serveris.
- ProxyGate.
- DewVPN.
- VPN Shield.
- Paladin VPN.
Ja kādā mobilajā ierīcē ir vismaz viena no šīm sešām opcijām, vislabāk ir nekavējoties dzēst platformu, jo tā nav virtuālā privātā tīkla (VPN) pakalpojums, bet drīzāk vārteja datu kompromitēšanai.
Ieteicams veikt ikmēneša ierīces diagnostiku.
Ja lietotājs ir atklājis paroles, bankas konta datu vai citas informācijas zādzību, vislabāk ir vērsties Valsts policijas virtuālajā informācijas un komunikāciju centrā (CAI), Valsts virtuālajā ziņošanas sistēmā vai policijas iecirknī.
Šīs organizācijas izskatīs pieteikumus, piedāvājot tādas pakalpojumus kā sūdzību pieņemšana, konsultācijas par kiberdrošības jautājumiem, preventīvo brīdinājumu izveide un atbilstošu draudu izmeklēšanu.