Zinātnieki atklāja, ka čūlainā kolīta gadījumā smēķēšana veicina Streptococcus baktēriju vairošanos zarnās, tādējādi samazinot iekaisumu.
Zinātnieki no RIKEN Integrālās medicīnas zinātņu centra (Japāna) Hiroši Ono vadībā atbildēja uz jautājumu, kas vairāk nekā 40 gadus nodarbināja ārstus — kāpēc smēķēšana pasliktina Krona slimības gaitu, bet vienlaikus samazina čūlainā kolīta risku. Darbs publicēts žurnālā Gut.
Čūlainais kolīts un Krona slimība ir iekaisuma zarnu slimības. Tās izraisa sāpes, caureju, nogurumu un svara zudumu, bet to attīstības mehānismi atšķiras. Kāpēc tabaka šīm slimībām rada pretēju iedarbību, ilgu laiku palika noslēpums.
Pētnieki analizēja pacientu datus un veica eksperimentus ar pelēm. Izrādījās, ka smēķētājiem ar čūlaino kolītu zarnās nostiprinās baktērijas no mutes dobuma, galvenokārt Streptococcus. Parasti tās nepaliek gremošanas traktā, bet tabakas sadalīšanās produkti maina mikroorganismu vidi tā, ka baktērijas nogulsnējas uz resnās zarnas gļotādas.
Galvenais faktors izrādījās metabolīts hidrohinons. Smēķējošiem pacientiem tā līmenis ir augstāks, un tieši tas stimulē Streptococcus baktēriju augšanu zarnās. Eksperimenti ar dzīvniekiem apstiprināja: „pārceļotāji” samazina iekaisumu kolīta gadījumā, bet, gluži pretēji, saasina Krona slimības gaitu.
Mehānisms ir saistīts ar imūnsistēmas šūnām. Streptococcus mitis aktivizē Th1 šūnas. Krona slimības gadījumā tieši tās izraisa iekaisumu, tāpēc stāvoklis pasliktinās. Savukārt čūlainā kolīta gadījumā Th1 šūnas nomāc cita veida imūno reakciju — Th2, kas samazina iekaisumu.
Tādējādi smēķēšana darbojas kā sava veida mikrobiāls filtrs, bet cena par šo efektu ir pārāk augsta. Vēzis, insults, infarkti un desmitiem citu slimību padara to par nepieņemamu ārstēšanas metodi. Tomēr Japānas pētnieku atklājums dod cerību uz alternatīvu. Prebiotikas, kas pastiprina hidrohinona iedarbību, vai probiotikas ar baktērijām, piemēram, Streptococcus mitis, spēj atkārtot smēķēšanas aizsargājošo efektu bez letāliem riskiem.
Agrāk Zinātne Mail stāstīja par to, ka kaitīgo ieradumu saknes meklējamas cilvēka evolūcijā.
