Pētnieki no Martīna Lutera Gēlenes-Vitenbergas Universitātes (MLU) un Minsteres Universitātes (Vācijā) pētījumā, kas publicēts žurnālā „Translational Psychiatry”, pirmo reizi pierādīja, ka psihoterapija izraisa izmērāmas izmaiņas smadzeņu struktūrā.
Viņi to izdarīja, izmantojot kognitīvo uzvedības terapiju. Grupa analizēja 30 pacientu smadzenes, kuri cieš no akūtas depresijas. Pēc terapijas vairumam no viņiem tika novērotas izmaiņas zonās, kas atbildīgas par emociju apstrādi. Novērotie efekti ir līdzīgi jau zināmajiem medikamentozās terapijas pētījumos.
Aptuveni 280 miljoni cilvēku visā pasaulē cieš no smagas depresijas. Šī depresija izraisa izmaiņas priekšējā hipokampa un amigdala masā. Abas šīs zonas ir daļa no limbiskās sistēmas un atbild par emociju apstrādi un kontroli. Psihoterapijā kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir labi pierādījusi savu efektivitāti depresijas ārstēšanā.
„KBT izraisa pozitīvas izmaiņas domāšanas veidā, emocijās un uzvedībā. Mēs pieņemam, ka šis process ir saistīts arī ar funkcionālām un strukturālām izmaiņām smadzenēs. Šis efekts jau ir pierādīts medikamentozās terapijas vai elektrostimulācijas gadījumā, bet pagaidām nav pierādīts attiecībā uz psihoterapiju kopumā,” paziņoja profesors Ronny Redlich, Malaizijas Universitātes bioloģiskās un klīniskās psiholoģijas katedras vadītājs.
Pētnieki no Minsteres Universitātes un Minsteres Universitātes to spēja pierādīt plaša mēroga pētījumā, kurā piedalījās 30 cilvēki, kas cieš no akūtas depresijas. Dalībnieku smadzeņu izpētei pirms un pēc 20 terapijas seansiem tika izmantota strukturālā magnētiskā rezonanse (MRT).
„MRT sniedz informāciju par audu izmēru, formu un izvietojumu,” skaidro psiholoģe Estere Cviki no Lucernas Universitātes (MLU). Papildus MRT tika veiktas klīniskas intervijas, lai analizētu slimības simptomus, piemēram, grūtības noteikt un aprakstīt sajūtas. Salīdzināšanai pētījumā piedalījās arī trīsdesmit veseli kontroles dalībnieki, kuri nebija saņēmuši terapiju.
PIEAUGUŠAIS PELĒKĀS VIELAS APJOMS
Pētījums deva skaidrus rezultātus: 19 no 30 pacientiem pēc terapijas praktiski netika novēroti akūti depresijas simptomi. Pētniekiem arī pirmo reizi izdevās dokumentēt specifiskas anatomiskas izmaiņas. „Mēs novērojām ievērojamu pelēkās vielas apjoma palielināšanos kreisajā amigdālā un labajā priekšējā hipokampā,” saka Estere Cviki.
Pētnieki atklāja skaidru saikni ar simptomiem: cilvēkiem ar izteiktāku pelēkās vielas palielināšanos amigdālā novēroja arī izteiktāku emocionālās disregulācijas samazināšanos. „Jau bija zināms, ka kognitīvi biheiviorālā terapija ir efektīva. Tagad pirmo reizi mums ir uzticams biomarkers, kas liecina par psihoterapijas ietekmi uz smadzeņu struktūru. Vienkārši runājot, psihoterapija maina smadzenes,” skaidro Ronijs Redlihs.
Tomēr Redlichs uzsver, ka nav principiāli labākas vai sliktākas ārstēšanas metodes, jo medikamentozā terapija vislabāk der vieniem cilvēkiem, elektrostimulācija — citiem, bet kognitīvi biheiviorālā terapija var būt efektīvāka. „Tāpēc vēl vairāk iedrošina tas, ka mūsu pētījumā mēs varējām parādīt, ka psihoterapija ir tikpat efektīva alternatīva no medicīniskā un zinātniskā viedokļa,” secina Redlichs.
