Vizuālais kontakts ir nepieciešams, lai uzsāktu komunikāciju.
Neverbālā valoda ir ļoti efektīvs saziņas līdzeklis, kas palīdz izteikt to, ko patiesi vēlamies pateikt. Faktiski tiek uzskatīts, ka saziņā aci pret aci neverbālā uzvedība veido ievērojami lielāku daļu no informācijas, ko mēs pārraidām, nekā verbālā saziņa. Vizuālais kontakts ir praktiski nepieciešams, lai uzsāktu komunikāciju, jo parasti pirmā lieta, ko darām, uzrunājot kādu, ir skatīties tam tieši acīs, tādējādi piesaistot tā uzmanību un parādot, ka vēlamies kaut ko pateikt.
Tas ir ļoti svarīgi, lai noteiktu un ievērotu katra sarunu biedra runas kārtību. Kad mēs sarunājamies ar kādu un pēkšņi viņš mūs paskatās un apklust, iespējams, viņš gaida atbildi no mums.
Dažādi skatiena veidi un to nozīme
Sarunas laikā parasti tiek uzturēts tiešs acu kontakts 40–60 % no kopējā laika. Pilnīgi neapzināti mūsu smadzenes mēģina atgūt informāciju vai domā, ko teikt vai pat kā melot. Tas atspoguļojas arī mūsu skatienos. Piemēram, saskaņā ar psiholoģiju, ja skatiens ir vērsts uz vienu pusi, kad melo, un uz otru pusi, kad atceras. Šo uzvedību zina gan policisti (to izmanto, veicot pratināšanu), gan cilvēki, kas apmācīti cilvēkresursu jomā. Tieksme skatīties uz vienu vai otru pusi ir atkarīga no mūsu smadzeņu pusložu dominances, proti, no tā, vai esam kreisie vai labās rokas cilvēki.
Saskaņā ar Paulas Martines, psiholoģijas bakalauru ar maģistra grādu kognitīvajā un uzvedības neirozinātnē, pastāv dažādi skatiena veidi, kam ir dažādas nozīmes. Starp tiem izceļas izvairīgs skatiens, jo tas ir visbiežāk sastopamais mūsu ikdienā. Ko nozīmē izvairīšanās no acu kontakta? Ja cilvēks izvairās skatīties citam acīs, parasti tas ir tāpēc, ka viņš jūtas apdraudēts, nedrošs vai apkaunots, jo psiholoģijā skatiena izvairīšanās ir sinonīms nedrošībai vai kaunam.
- Intensīvs un ilgstošs skatiens: ilgstošs acu kontakts liecina par uzmanību tam, ko sarunu biedrs vēlas pateikt, vai darbībām, ko viņš veic. Parasti to pavada uzacu pacelšana. Ja skatiens ir pārāk uzstājīgs, tas var liecināt par izaicinājumu.
- Pieslēgtas acis: liecina par aizsardzības pozīciju vai gatavību uzbrukumam.
- Pārmērīga mirkšķināšana: parasti saistīta ar nervozitāti, liecina par nemieru vai kaunu.
- Paplašinātas zīlītes: parasti rodas, kad kaut kas mums šķiet interesants vai pat aizraujošs. Proti, kad mūs kaut kas piesaista.
