Zelts vienmēr būs viens no dārgmetāliem, kas ir izsīkstoši resursi, kuru dēļ valstis ir uzsākušas lielus konfliktus.
Nepārspējama zelta atradne ziemeļaustrumu Ķīnā satricināja starptautisko zelta tirgu. Pincjangas apgabalā Hunaņas provincē eksperti apstiprināja pazemes atradnes esamību, kurā ir vairāk nekā 300 tonnu zelta.
Atklājums, kas veikts Vangu zelta atradnē, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem pēdējo gadu laikā pēc apjoma un tīrības.
Katrā tonnā iežu ir līdz 138 gramiem zelta , kas ievērojami pārsniedz vidējo rādītāju pasaulē, kas ir apmēram 8 grami uz tonnu pazemes raktuvēs. Šī atšķirība padara šo atradni par vienu no bagātākajām uz planētas.
Gadsimta atklājums: Ķīnā atklāts zelta atradne
Atradne ir ievērojama ne tikai ar savu lielumu, bet arī ar iegūstamā rūdas tīrību. Katrā tonnā iežu ir līdz 138 gramiem zelta, kas ievērojami pārsniedz vidējo rādītāju pasaulē, kas ir apmēram astoņi grami uz tonnu pazemes raktuvēs.
Šīs īpašības padara Vangu atradni par vienu no bagātākajām uz planētas gan pēc daudzuma, gan pēc kvalitātes. Ķīnas varasiestādes to jau uzskata par stratēģisku atklājumu, ņemot vērā potenciālās globālās ekonomiskās sekas.
Iegūšana tika veikta, pateicoties tehnoloģiskām inovācijām trīsdimensiju ģeoloģiskās modelēšanas jomā, kas ļāva atklāt vairāk nekā 40 dzīles lielā dziļumā. Pašlaik urbšana turpinās līdz 3000 metru dziļumam, kur, pēc aplēsēm, atrodas vēl lielāki krājumi.
Iespaidīgi: zelta slānis pārsniedz 80 miljardus dolāru.
Valsts informācijas aģentūra “Xinhua” ziņo, ka atradnes vērtība pārsniedz 83 miljonus dolāru. Atklājums notika laikā, kad pasaulē bija liels pieprasījums pēc zelta, ko noteica tā loma kā drošs aktīvs ekonomiskās nenoteiktības apstākļos.
Tādi plašsaziņas līdzekļi kā CNN ziņoja, ka pasaules zelta cena tuvojas 2700 dolāriem par unci, tāpēc šis jaunais atklājums var tieši ietekmēt cenas un ieguves plānošanu citās valstīs.