Lundas Universitātes arheologi atrada 50 ieročus uz nogrimušā kuģa Gribshunden 1495. gadā
Kas kopīgs ir nogrimušajam Dānijas karaļa kuģim un ieročiem, ar kuriem konkistadori iekaroja Jauno pasauli? Izrādās, ļoti daudz. Unikāls atradums Baltijas jūras dibenā met gaismu uz tehnoloģisko izrāvienu, kas gadsimtiem ilgi noteica spēku samēru pasaules arēnā.
Runa ir par “Gribshunden” — Dānijas un Norvēģijas karaļa Hansa flagmani, kas nogrimis pie Zviedrijas krastiem 1495. gadā. Tas nebija vienkārši karakuģis, bet īsta peldoša cietoksnis, kas simbolizēja monarha varenību. Ieguldījumi tajā bija milzīgi: vēsturiskie dokumenti liecina, ka 1485. gadā izdevumi par kuģi apēda aptuveni 8 % no Dānijas kopējā valsts budžeta.
Tehnoloģiskais brīnums savā laikmetā
Galvenais atklājums arheologiem bija neparasti daudzveidīgs un savam laikam moderns artilērijas bruņojums. Kuģis, kas tika uzbūvēts Roterdamā 1483.-1484. gadā, uz klāja pārvadāja vairāk nekā 50 mazkalibra lielgabalus, kas bija pazīstami kā serpentīni. Tie bija paredzēti tuvu cīņai pret ienaidnieka kuģu apkalpi.
Šie kaltie dzelzs lielgabali šāva ar svina lādiņiem ar dzelzs serdi un bija XV gadsimta beigās modernākie jūras kara tehnoloģijas sasniegumi. Taču patiesa sensācija bija lieliski saglabājusies koka pamatne — statņi (lavetes), uz kuriem tika piestiprināti lielgabali. Pateicoties Baltijas jūras unikālajiem apstākļiem (zemai sāļumam un kuģu tārpu neesībai), šīs ozolkoka konstrukcijas ir saglabājušās lieliskā stāvoklī.
Starpdisciplinārā mīkla
Lai gan paši dzelzs lielgabali piecu gadsimtu laikā ir gandrīz pilnībā iznīcināti, to precīzie nospiedumi uz koka pamatnēm ļāva zinātniekiem veikt virtuālu rekonstrukciju. Lundas Universitātes komanda izveidoja precīzas 3D modeļus visam artilērijas kompleksam.
“Niršana uz šo nogrimušo karaļa kuģi no vēlā viduslaikiem, protams, ir aizraujoša. Bet vislielāko gandarījumu mēs izjūtam, kad vēlāk patiešām varam salikt kopā visas puzles daļas,” skaidro jūras arheologs Brendans Foli, kurš vadīja pētījumu kopā ar Lundas Universitātes arheologu Martinu Hanssonu un viduslaiku artilērijas ekspertu Keiju Duglasu Smitu.
Atslēga uz jūras varu
Saskaņā ar zinātnieku ziņojumu, “Gribshunden” ir ļoti svarīgs arheoloģisks tilts starp viduslaiku un agrīnās jaunlaiku militārajām tehnoloģijām. Tās artilērija bija identiska tai, ko izmantoja spāņu un portugāļu jūrasbraucēji Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetā.
Pētījums skaidri parāda, ka Dānijas nespēja iesaistīties cīņā par Atlantiku bija saistīta nevis ar tehnisko atpalicību, bet gan ar pavisam citiem iemesliem. Karalis Hans koncentrējās uz savas varas nostiprināšanu Baltijas reģionā, bet 1493. gada pāvesta bulla oficiāli nostiprināja Spānijas tiesības uz jaunajām zemēm, radot juridiskus šķēršļus citām katoļu valstīm līdz pat Reformācijai.
Tragēdija pie Ronnebū
Pēdējā “Gribshunden” brauciena mērķis 1495. gada jūnijā bija nogādāt karali Hansu uz svarīgu politisko samitu Kalmarā. Monarhs cerēja apvienot savā varā visu Ziemeļu reģionu, atjaunojot Kalmaras savienību. Tomēr liktenis lēma citādi.
Vēstures hronikas apraksta, kā spēcīga eksplozija un tai sekojošs ugunsgrēks iznīcināja kuģi, kas stāvēja pie Ronnebū pilsētas. Karalis izglābās. Arheologu atradumu vidū ir 22 svina lādiņi, no kuriem vairākiem ir saplacinātas malas, kas ideāli atbilst versijai par sprādzienu, kas nogremdēja kuģi.
Interesants fakts: Baltijas jūra ir unikāla “laika kapsula” arheologiem. Zema sāļuma un aukstā ūdens dēļ šeit praktiski nedzīvo gliemežvāks (kuģu tārps Teredo navalis), kas citos jūros dažu gadu laikā pilnībā iznīcina koka kuģu vraku atliekas. Tāpēc “Gribshunden” ir saglabājies labāk nekā lielākā daļa šajā periodā citos ūdeņos nogrimušo kuģu.
Pateicoties šai unikālajai saglabāšanās pakāpei, “Gribshunden” šodien tiek uzskatīts par vispilnīgāko no jebkad atrastajiem vēlā viduslaiku kara kuģiem ar karavelas konstrukciju. Tas sniedz neatsveramus datus salīdzināšanai ar vēlākiem Ibērijas kuģiem, kas atrasti Amerikā un Indijas okeānā. Šis atklājums aizpilda svarīgu plaisu vēsturē, parādot, kā tehnoloģijas, kas tika izmēģinātas Baltijas jūrā, drīz vien mainīja visu pasauli.
Šis pētījums spilgti uzsver, kā zemūdens arheoloģija ļauj no jauna aplūkot pagrieziena punktus pasaules vēsturē, atklājot jūras inovāciju noslēpumus, kas lika pamatus Eiropas koloniālajai ekspansijai un gadsimtiem mainīja globālo spēku līdzsvaru.
