Valsts pakalpojumu subsidiju samazinājums kompensēja izdevumu pieaugumu citās pozīcijās 2025. gadā.Izdevumi elektroenerģijas un gāzes tarifu subsidēšanai samazinājās par vairāk nekā 2,1 miljardu ASV dolāru pirmajos septiņos 2025. gada mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2024. gadā. Šis samazinājums bija ļoti svarīgs, lai valdība saglabātu valsts budžeta pārpalikumu, kas ir Javier Milei ekonomikas programmas centrālais elements.
Saskaņā ar konsultāciju uzņēmuma Economía y Energía datiem, kopš gada sākuma uzkrātās subsīdijas enerģētikas nozarei sasniedza 1,842 miljardus ASV dolāru, kas ir par 54 % mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājums saistīts ar gāzesvada Perito Moreno (iepriekš Néstor Kirchner) nodošanu ekspluatācijā, pasaules cenu kritumu un tarifu atbalsta samazinājumu.
No kopējā pārvedumu apjoma 2025. gadā 65 % tika novirzīti Elektroenerģijas vairumtirdzniecības pārvaldības uzņēmumam (Cammesa), 24 % — Enarsa un tikai 3 % — Gas Plan.
Salīdzinājums ar iepriekšējiem sešiem gadiem liecina par ievērojamu atšķirību korekciju apjomā. Laikā no 2019. gada janvāra līdz jūlijam izdevumi enerģētikas subsīdijām sasniedza 2 258 miljonus ASV dolāru . 2020. gadā tie pieauga līdz 3 123 miljoniem ASV dolāru , 2021. gadā — līdz 6 564 miljoniem ASV dolāru , 2022. gadā — līdz 7 914 miljoniem ASV dolāru, kas saistīts ar Ukrainas kara ietekmi uz enerģijas cenām, 2023. gadā tie bija 6 564 miljoni ASV dolāru, bet 2024. gadā samazinājās līdz 4 031 miljonam ASV dolāru.
Maile administrācija veica plašu elektrības un gāzes subsīdiju korekciju 2024. gada vidū, un aptuveni divus miljonus lietotāju pārtrauca saņemt palīdzību pēc enerģijas subsīdiju pieejamības reģistra (RASE) „attīrīšanas”. Šogad samazinājumi bija ierobežoti, un valdība nolēma neattiecināt elektroenerģijas cenu pieaugumu uz mājsaimniecību rēķiniem, lai izvairītos no cenu paaugstināšanas pirms vēlēšanām, pat ņemot vērā devalvācijas sekas.
Enerģijas subsīdijas tika konsolidētas kā pozīcija ar vislielāko samazinājumu, lai saglabātu budžeta pārpalikumu 2025. gadā. Saskaņā ar Argentīnas fiskālās analīzes institūta (Iaraf) datiem, gada pirmajos septiņos mēnešos valsts sektora primārie izdevumi (kases principa) reāli pieauga par 3,6 %, deviņas pozīcijas palielinājās, bet septiņas samazinājās.
Lielākais izdevumu pieaugums tika novērots kapitāla pārvedumu provincēm (+127 %), kārtējo pārvedumu provincēm (+126,9 %) un vispārējo sociālās aizsardzības asignējumu (+33 %) pozīcijās. Savukārt izdevumi visvairāk samazinājās subsīdiju pozīcijās citām funkcijām (-67,7%), enerģētikas subsīdijām (-55%) un sociālajām programmām (-29%).
Pēc Iarafa teiktā: „Pēc izaugsmes intensitātes reitingu vadībā ir provinces, turklāt korekcija pirmajos septiņos 2024. gada mēnešos bija ļoti augsta. Pensiju izdevumu pieaugums (+21,7 %) kontrastēja ar enerģētikas subsīdiju un sociālo programmu izdevumu straujo samazinājumu. Subsīdiju samazinājums veidoja 55 % no pensiju izdevumu pieauguma, bet sociālo programmu samazinājums – 41 %”.
Institūts uzsvēra, ka starp izdevumu pozīcijām, kurās tika novērots pieaugums, 61 % veidoja pensijas un pensiju iemaksas, kam sekoja kārtējie pārvedumi provincēm un vispārējie asignējumi (katram 10 %), kā arī preces un pakalpojumi (8 %). No otras puses, galvenais samazinājuma komponents bija izdevumi enerģētikas subsīdijām (48 % no kopējā samazinājuma), kam seko sociālās programmas (35 %) un valsts ierēdņu algas (10 %).
Samazinājumi skāra arī citas jomas, piemēram, ūdensapgāde un transports . Saskaņā ar MIPS Tarifu un subsīdiju observatorijas (UBA-CONICET) datiem, 2025. gadā nominālās subsīdijas valsts pakalpojumiem sasniedza 3,9 triljonus ASV dolāru, kas ir par 57 % mazāk nekā 2024. gadā.
MIPS norādīja: „Divpadsmit mēnešu laikā reālās subsīdijas ūdenim, elektroenerģijai un transportam samazinājās par 50 % salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pagājušajā gadā. Salīdzinājumā ar 2024. gada janvāri subsīdijas samazinājās par 65 % un par 76 % salīdzinājumā ar maksimālo rādītāju 2022. gada jūnijā”.
Subsīdijas enerģētikai un transportam veidoja 5,6 % no valsts administrācijas uzkrātajiem primārajiem izdevumiem jūlijā, kas ir nedaudz vairāk nekā 48 % no 2024. gada attiecīgajā periodā reģistrētajiem izdevumiem. Gan 2024. gada jūlijā, gan 2025. gada jūlijā šie izdevumi tika veikti sākotnējā fiskālā pārpalikuma apstākļos, kurā subsīdiju korekcija bija izšķiroša nozīme tā konsolidācijā. Pirmajos septiņos mēnešos subsīdiju samazinājums bija 1,19 triljoni ASV dolāru, bet fiskālais pārpalikums tajā pašā periodā pieauga par 2,52 triljoniem ASV dolāru, precizēts ziņojumā.
